Foto: A.Soms

Knipelēšana ir viens no tekstilrokdarbu tehnikas veidiem, kādā tiek darinātas mežģīnes, kura 2018. gadā iekļauta Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma (turpmāk – NNKM) sarakstā.

Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un nodrošinātu NNKM sarakstā iekļauto knipelēšanas prasmes ilgstspēju un attīstību, biedrība “Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbībā ar Dr.sc.ing.Dagmāru Prībergu, ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, izstrādājusi  projektu “Pētījums par knipelēšanas amata pratējiem Latvijā. Datu bāzes izveide”. Ir izveidota interesentiem pieejama datu bāze tīmekļa vietnē www.krustokrustovij.lv , kurā ievietota pamatinformācija par knipelēšanas prasmes savdabību, ņemot vērā novadu tradicionālās prasmju īpatnības. Tīmekļvietnē ir ievietotas kvalitatīvas fotogrāfijas ar iespēju tās palielināt, lai varētu veikt detalizētu izpēti, sadaļā “Galerija”, kurā ievietoti 19.gs., 20.gs. un 21.gs. darinājumi, tai skaitā no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Jūrmalas Mākslas muzeja un Rīgas Jūgendsila centra tekstilkrājumiem.

Tīmekļvietne apskatāma šeit:

No 25.maija līdz 7.decembrim sadarbībā ar Jūrmalas Izglītības pārvaldi Jūrmalas Mākslas skolā norisināsies pieaugušo neformālās mūžizglītības programmā rīkotie tekstilrokdarbu kursi “Knipelētu mežģīņu meistarklase”. Meistarklašu apmeklēšanai aicināti iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 26300633, jo vietu skaits ir ierobežots.

Ar cieņu, Valde

Rīgas domē notiks forums “Tradicionālās kultūras attīstības izaicinājumi Rīgā”

2023. gada 8. decembrī plkst. 14.00 Rīgas domes Sēžu zālē notiks forums par tradicionālās kultūras attīstību Rīgā, kurā tiks diskutēts gan par tradicionālās kultūras nozīmi, par to, kāda ir tradīciju nākotne pašvaldības kontekstā, pedagoģiskajā darbā, un ko par tradicionālo kultūru varam uzzināt sociālajos tīklos.

Foruma mērķis – aktualizēt iedzīvotāju līdzdalību kultūras dzīvē, kas ir viens no veidiem, kā izveidot ciešāku piederību Rīgai, Latvijai, latviskajam, tradīcijai un tās pēctecībai nākotnē.

Forums sāksies ar valsts un pašvaldību, kā arī privātā sektora pārstāvju prezentācijām par tradicionālo kultūru. Pieskarsimies arī Tautas lietišķās mākslas studiju nākotnes izaicinājumiem, uzklausīsim gadiem ilgu veiksmes stāstu par tradīciju iedzīvināšanu pilsētvidē, kā arī ieskicēsim vīziju par Rīgā nepieciešamo Tradicionālās kultūras un amatniecības centra izveidi.

Forumā notiks paneļdiskusija, kuru vadīs Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs un Latvijas Mākslas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits. Paneļdiskusijas tēmas: Kas un kāds ir rīdzinieks šodien un kāds - būs pēc dažiem gadiem? Kāda loma Rīgas pilsētas kultūras piedāvājumā ir tradicionālajai kultūrai un amatu prasmēm? 

Foruma iniciators ir Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” un Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts.

Lai pieteiktos dalībai forumā, lūdzam aizpildīt anketu līdz š. g. 30.novembrim (vietu skaits ierobežots): https://forms.office.com/e/x2ii4qjTh1

Foruma tiešraide tiks nodrošināta vietnē riga.lv un Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” Facebook kontā.

Informāciju sagatavoja:

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta

Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” projektu vadītāja Evija Pučinska

e-pasts: evija.pucinska@riga.lv, tel. nr. 67181039

PALDIES VĒLREIZ VISIEM PAR DALĪBU RADOŠAJĀ NEMIERĀ izstādes MĒS norises laikā - vasarā!

Šogad 2023.gadā - Biedrība "Latviešu tautas mākslas savienība" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Rīgas Centrālo bibliotēku rīkoja jau 12. dažādās rokdarbu tehnikās pašdarināto tērpu  "Radošais nemiers" skati.

ŠOREIZ FILMA UN SEMINĀRS (DIVI VIENĀ!)

25.novembrī plkst. 13.00  Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notika seminārs “Labās prakses piemēri par Eiropas Amatniecības organizācijas un biedrības “Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbību”, kā arī notiks filmas translācija un pašdarināto tērpu skates “Radošais nemiers” meistaru pieredzes stāsti.

2023.gada 25.novembrī tiešraidē tika translēts audiovizuālais materiāls, kas tika safilmēts Dziesmu un deju svētku Tautas lietišķās mākslas izstādes "MĒS" laikā. Filmu var apskatīt visi interesenti pieslēdzoties saitei. PALDIES MEITENĒM, KAS KLĀTIENĒ PAMANĪJA, KA FILMĀ TRŪKST DAŽU DALĪBNIEKU - TEHNISKĀ KĻŪME IR NOVĒRSTA UN FILMA IR PAPILDINĀTA AR TRŪKSTOŠO UN PRECIZĒTA!SAITE ŠEIT: https://www.youtube.com/watch?v=_NXCOdbD2Uw 

Biedrības “Latviešu tautas mākslas savienība” (turpmāk – LTMS) mērķis ir iekļauties UNESCO konvencijas “Par nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu” darbā, veicināt latviešu tautas mākslas izpēti, saglabāšanu un tālāko attīstību. 2007.gadā biedrība tika uzņemta Eiropas Mākslas un Amatniecības federācijā (EFACF), kas 2021.gadā mainīja nosaukumu – Eiropas Amatniecības organizācija (turpmāk – ECO). 2023.gadā tika organizēta starptautiska konference Bratislavā, Slovākijā, kurā tika pārrunātas pēdējās aktualitātes tautas mākslas un amatniecības jomā katrā dalībvalstī. Seminārā tika prezentēti divi referāti – par latviešu tautas mākslu un par LTMS un ECO sadarbību. Viens no semināra darba kārtības jautājumiem bija pašdarināto tērpu skates “RADOŠAIS NEMIERS” filmas jeb modes skates prezentācija, kas norisinājās Tautas lietišķās mākslas izstādes “MĒS” norises laikā, kā arī tērpu autori dalījās ar saviem tērpu tapšanas pieredzes stāstiem.

 PREZENTĀCIJA - LTMS SADARBĪBA AR ECO

 

Esmu ļoti pateicīga autoriem par radošumu un atsaucību piedalīties pašdarināto tērpu skatē.

Paldies visiem, kas pieteicās dalībai un APSVEICU VISUS, kuru darbi ir izvērtēti un saņēmuši pozitīvu ekspertu vērtējumu!

Radošā nemiera skates filmēšana šogad norisināsies 15. jūlijā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādes “MĒS” norises laikā, izstāžu zālē, Sporta ielā 2, Rīgā.

Pirms skates paredzēts mēģinājums, mēģinājuma laiks tiks precizēts un autori tiks informēti individuāli (tas attiecas uz tiem autoriem, kuri paši savus tērpus demonstrēs).

Tērps jānoformē ar darba pasi, norādot autora vārdu, uzvārdu un kolektīva nosaukumu. Autors, kurš tērpu demonstrēs pats, nodrošina tā atgādāšanu filmēšanas norises vietā noteiktajā datumā un ierodoties uz mēģinājumu.

Apstiprinātie dalībnieki:

(Klātienē dažiem darbiem notiks “gala” atlase - tērpa kvalitātes un izpildījuma, atbilstība tematikai kritēriju novērtēšana, kuru nebija iespējams veikt apskatot fotogrāfijas vai darbi vēl nebija pabeigti.)

Kolektīva vadītāji – lūdzu pārliecinieties vai visiem autoriem, kuri vēlas tērpus demonstrēt paši ir klāt tas norādīts “(demonstrēs pati)”. Neprecizitāšu gadījumā lūdzu sazināties ar mani – Gitu Prībergu (26300633).

Tautas lietišķās mākslas studija  “Austra” (vadītāja Aina Bernava)

Ņina Kokina – Tamborēts tops “Sakuru pavasaris”, tamborēti svārki “Vasaras sajūta”, tamborēts mētelis “Rudens lapas”, tamborēti svārki “Miķeļdienas sajūta”.

Guna Rozīte Viļumsone - Austi svārki “Dvēsele” (rūpīgi izvēlēties tērpa augšējo daļu – saskaņot ar skates režisori) – demonstrēs pati.

Talsu novada “Strazde audējas” (vadītāja Ginta Kaminska)

Daiga Freimane – Divi tērpi ar austiem motīviem un lakats

Ginta Kaminska – Trīs kleitas no stellēs austa auduma (viena bērnam)

Ropažu Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija “Madara” (vadītāja (Baiba Lukaševica)

Solvita Alksne – zīda apgleznots apmetnis ar ornamentiem, zīda lakats “Jūras aļģes”,

Astrīda Alksne – zīda apgleznota blūze, adījums ar nepabeigtām kārtām, adīta veste

Baiba Lukaševiča – adījums spundiņrakstā, adīts pleds – apmetnis, reljefais tamborējums – pleds, adījums, svārki ar dekoratīvu apmali mežģīņrakstā

Indra Šlegelmilha – adījums ar nepabeigtām kārtām, plecu lakats

Velta Ķiece – džemperis “crazy wool” tehnikā

Zigrīda Kociņa – adījums no akrila un efektdzijām, apmetnis ar kapuci

Liepas Kultūras nama rokdarbu pulciņš “Liepas kamolītis” (vadītāja Inese Puriņa)

Velta Titmane – tamborēts ampetnis

Brigita Rancāne – tamborēts apmetnis un kardigans

Inta Smukā – tamborēta soma, ponči un džemperis

Jeļena Ratuševa – veste un pončo

Anita Žilova – adīts apmetnis

Valentīna Lūsa – tamborēts apmetnis

Tukuma muzeja Tukuma Audēju darbnīcas Tautas lietišķās mākslas studija “Durbe” (vadītāja Vineta Šulce)

Ilze Vekšina – lina kleita

Līga Griķe – lina kleita ar ieaustiem elementiem “Senatnē un mūsdienās”

Dagnija Ķirse – rakstainā audene - josta kleitai “Senatnē un mūsdienās”

Rita Meiļuna – pašausta lina kleita “Vasaras debesis”, adīta platjaka “Vasaras mākoņi”

Gunda Laumane – lina kleita ar jostu “Vasara laukos” un blūzīte “Vasara laukos”   - demonstrēs pati

Vineta Šulca – mākslīgo rožu vainadziņš pie kleitas (atlase klātienē)

Iveta Petrova – adīta jaka ar kapuci un zīda šallīte

Inta Konrade – mākslīgo rožu vainadziņi no lentām pie kleitām (atlase klātienē)

Līga Kukša – adīts lakats

Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre" (vadītāja Laura Krustiņa)

Maruta Strade - divas segas un divi lakati

Ilze Nikele - divas vestes, divi kardigani, mētelis

Tīnūžu Lietišķās mākslas studija “TĪNA” (vadītāja Ilze Kupča-Ziemele)

Priekšautu kolekcija “Tīnūžu muižas meitu košums” ar atribūtiku (demonstrēs pašas). Autores: Ilze Kupča-Ziemele, Natālija Logina, Anita Mežaka, Daiga Gailāne, Vita Grebzde, Žanete Grebzde, Dace Bedikere, Zenta Juhņeviča, Ņina Bobdare ar meitiņu Elizabete Bondare, Kristīne Struberga ar meitiņu Elīza Struberga, Inguna Ojere un Valda Kurša

Tautas lietišķās mākslas studija “Dzīpariņš” (vadītāja Ilze Arbidāne)

Lāsma Lubgane – adīta/filcēta veste “Zieda uzplaukšana”

Valentīna Meinarte – apmetnis

Aļona Bergmane – divi apmetņi un divas vestes

Jeļena Pozņakova – divas jakas un divas kleitas

Antoņina Driķe – apmetnis, veste, vasaras jaciņa

Nandita Kirejeva – 16 kleitas un divi džemperi

Tautas lietišķās mākslas studija “Ataudze” (vadītāja Ineta Vēvere)

Zigrīda Greišāne – soma grozs un pleca soma ar koka pērlītēm

Madara Punta-Zvirbule – bērza tāss cepure un soma

Ineta Vēvere – pleca soma no bizēm un maza bērnu somiņa, pleca soma

Baiba Zēbolde  - bērna somiņa – groziņš ar sašūtām bizītēm

Blomes tautas nama rokdarbu kopa “Blumenhof” (vadītāja Inese Puriņa)

Ieva Drozda  - tamborēts džemperītis,  galdauts, soma un kardigans

Inese Puriņa – tamborēts pleds, soma un pončo

Lija Ozola – džemperšalle

Mārīte Nulle – tamborēts galdauts

Ilona Avotiņa – tamborēts galdauts

Ķekavas Kultūras nama rokdarbu pulciņš “Labieši” (vadītāja Vēsma Ozoliņa)

Anda Sēja – kleita ar izšūtiem ziediem  (demonstrēs pati)

Laimdota Dundura – kleita un somiņa lāpīšanas tehnikā veidota (demonstrēs pati)

Daiga Priede – lina kleita ar izšūtu šalli (demonstrēs pati)

Līga Sēja – kleita ar tamborētiem ziediem (demonstrēs pati)

Iveta Lesničaja – kleita un soma ar izšūtiem ziediem (demonstrēs pati)

Inga Keiriša – apdrukāta lina kleita un maisiņš (demonstrēs pati)

Saulkrastu audēju kopa “KODAĻA” (vadītāja Asnate Grēve)

Kolekcija “Satīties, sapīties…” kapučšalles, autori: Aija Kalviša, Asnate Grēve, Evija Bēce, Ilze Majore, Judīte Krūmiņa, Sigita Purona-Sida, Solveiga Zande

Kolekcija “Sirsnīgi silts” vestes un jakas, autori: Asnate Grēve, Ilze Majore, Solveiga Zande, Aija Kalviša, Evija Bēce

Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija (vadītāja Alīda Linde)

Alīda Linde - puķu šalle

Inta Salinieka – plecu lakats

Inga Ābele – cimdi (Vecmāmiņas cimdu atdarinājums),

Marita Špickopfa – vasaras topiņš un kardigans

Santa Purviņa – soma ar ziedu motīviem

Līga Smilga – adīts džemperis

Marita Riba – četri adīti džemperi

Jūrmalas Kultūras centra audēju studija "Bulduru audējas" (vadītāja Arta Māldere)

Daina Dunce - lina tērps un somiņa

Tautas lietišķās mākslas studija “Bauska” (vadītāja Aiva Linkeviča)

Iveta Līdere – pirts tērpu kolekcija “Saulriets Saulkrastos” , lina auduma krekls un filcēta pirts cepure (demonstrēs pati)

Aiva Linkeviča – pirts tērpu kolekcija “Pirts dīķis saziedējis”, lina tunika, filcēta cepure (demonstrēs pati)

Sandra Jansone – pirts tērpu kolekcijas tērps – lina krekls un filcēta cepure (demonstrēs pati)

Ilze Bukauska – pirts tērpu kolekcijas tērps “Pa purva taciņu” – lina tunika un filcēta cepure (demonstrēs pati)

Līga Mezeriņa – pirts tērpa kolekcijas tērps “Mijkrēsliks ūdeņrožu ezerā”, lina auduma kleita – tunika un filcēta pirts cepure (demonstrēs pati)

Lolita Vaivare – pirts tērpu kolekcijas tērps “Straumju spēles” lina tunika un filcēta soma

Laila Podniece – lina krekls un filcēta pirts cepure

Jolanta Kalinka – lina krekls un filcēta pirts cepure (demonstrēs pati)

Dace Krauze-Veinberga – pirts tērpu kolekcijas tērps “Tumša nakte, zaļa zāle” – lina keita – tunika un filcēts pirts cepure

Tautas lietišķās mākslas studija "Kurši" (vadītāja Biruta Austrupa)

Biruta Austrupa - veste

Ausma Zelve - somas

Ilze Grūnvalde - veste un jaka

Beatrise Strausmane - džemperis

Studija “Čaklās rokas” (vadītāja Iveta Liepiņa)

Laima Zīle – lina krekls un filcētas rotas (demonstrēs pati)

Inguna Zauere – lina krekls un somiņa (demonstrēs pati)

Marita Vanaga – lina krekls un cepure (demonstrēs pati)

Iveta Liepiņa – lina krekls un filcētas rotas (demonstrēs pati)

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kultūras centra “Iļģuciems” Tautas lietišķās mākslas studija “Rītausma” (vadītāja Dagnija Liepa)

Lidija Neikena – trīs šalles mežģīņadījumā, divi vasaras džemperīši un kostīms (demonstrēs pati)

Valentīna Kuzņecova – divas šalles mežģīņadījumā (demonstrēs pati)

Dagnija Liepa – apmetnis līgavai mežģīņadījumā ar pērlītēm (demonstrēs pati)

Mirdza Filipenoka – divi džemperi mežģīņadījumā (demonstrēs pati)

Astra Stucka – adīts džemperītis rombu rakstā, kostīms (demonstrēs pati)

Aija Bulāne – tunika, komplektā svārki (autore Dagnija Liepa) (demonstrēs pati)

Dzintra Ozola – divas somas (demonstrēs pati)

Biedrība TKIC “KasTe” (vadītāja Inese Roze)

Inese Venere – džemperis “Mantojums” (demonstrēs pati?)

Tautas lietišķās mākslas studija “Drellītis” (vadītāja Vija Done)

Agrita Stepanska – lina tērps (atlase klātienē - demonstrēs pati)

Tautas lietišķās mākslas studija “Atkalnis” (vadītāja Ineta Krastiņa)

Agnese Zelča – adīta mežģīņrakstā šalle (demonstrēs pati)

Agnija Krūmiņa – adīts no viena punkta džemperis un džemperis ar apdari mozaīkveida adījumā (demonstrēs pati)

Aija Grava – vilnas lakati (demonstrēs pati)

Benita Rubiķe – tamborēta jaka un pašdarinātas pērļu rotas, adīta jaka, adīts vilnas lakats tēmai “Jūra” (demonstrēs pati)

Daiga Smagare-Zvirbule – adīta jaka un pašdarinātas pērļu rotas un adīta soma (demonstrēs pati)

Ineta Krastiņa – tamborēta jaka ar lapu motīviem, tamborēta jaka ar atsevišķi dažādu toņu tamborētām lapām, tamborēta jaka no lentītēm, adīta jaka brioš tehnikā “Papardes ziedu meklējot”, brioš tehnikā adīta šalle, brioš tehnikā adīts komplekts, dakšu tamborējumā darināta jaka, adīta vilnas jaka ar nepabeigtajām kārtām (demonstrēs pati)

Inga Ozoliņa – adīta šalle mežģīņrakstā ar tamborētām bārkstīm, Top džemperis ar mežģīņveida piedurknēm (demonstrēs pati)

Ināra Apsīte – Znatnaja – adīts lakats (demonstrēs pati)

Iveta Karro – Top mozaīkveida tamborēta jaka, tamborēts dakšu tamborējumā lakats un šalle (demonstrēs pati)

Laila Sirsniņa – adīta jaka “caurās vīles” mežģīņadījumā, šalle ar rakstainu joslu, brīvi adīta rakstaina veste (demonstrēs pati)

Zigrīda Golubeva – Top tamborēta jaka, divi džemperi adīti mežģīņrakstā (demonstrēs pati)

Evgenija Tsipiy – adīta jaka ar nepabeigtajām kārtām (demonstrēs pati)

Zigrīda Gailīte –  četri adīti džemperi mežģīņadījumā (demonstrēs pati)

Antra Cibiņa – adīti lakati mežģīņadījumā un adīti džemperi skandināvu stilā (demonstrēs pati)

TLMS “Varavīksne” aušanas pulciņš “Andava” (vadītāja Daiga Jansone)

Indra Visocka – tērps – pilns komplekts (demonstrēs pati)

Kultūras centra “Ulbrokas Pērle” Tautas lietišķās mākslas studija "ULBROKA" (vadītāja Ārija Vītoliņa)

Ilze Ābelniece – plecu šalle “Dzīves līkloči”

Dzidra Cielava – adītas lina zeķes “Ceļā”, adīta lina cepure “Pelēcis”

Inese Grundmane – lina soma “Tīrumā”, lina džemperis “Rudzupuķe”, lina džemperis “Lapu plaukumā”

Diāna Keire – austa lina soma “Zilais kvadrāts”

Liene Kovaļenko – apmetņi “Pļavā 1”, “Pļavā 2”

Līga Kurzemniece – lakats “Pļavu ziedi”

Katrīna Lakovica – cimdi “Punktiņš un komatiņš”

Ilze Mikulāne – galda celiņš “Kvadrātsakne”

Agrita Otomere – apmetnis “Manā dobītē”

Inga Putāne – kakla rota “Pērles miglā”, kakla rota “Rīta rasa”, plecu šalle “Pie jūras”

Baiba Ūķeniece – pulsa sildītāji “Ziedi”, adīts lakats “Krustcelēs”, adīts lakats “Stūru stūriem Tēvu zeme”

Zane Ūķeniece – adīs lakats

Valdis Vītoliņš – rakstainā josta

LTMS “Krustaines” (vadītāja Enēri Akmentiņa)

Līga Kleinšmite – krekla kleita izšūta, mugursoma, adītas mežģīņu zeķes (demonstrēs pati)

Valentīna Birzniece – krekla kleita ar filcējumu, filcētas rotas un soma (demonstrēs pati)

Ruta Smilga – kostīms – žakete, svārki ar filcējumu, adīta lina soma ar filcējumu (demonstrēs pati)

Ināra Matīsa  - kostīms – blūze, svārki ar apdruku, adīta soma un mauči ar pērlītēm (demonstrēs pati)

Aina Karpa – krekla kleita, lakats un soma (demonstrēs pati)

Dzintārija Ozola – krekla kleita, somiņa un mauči (demonstrēs pati)

Karmena Upīte – krekla kleita, somiņa, rokassprādze un Rasmas Zālītes tamborēts lakats (demonstrēs pati)

Inga Kārkliņa – krekla kleita, josta, soma un adītas mežģīņu zeķes (demonstrēs pati)

Anita Uzkalna – krekla kleita ar jostu un somiņu (demonstrēs pati)

Asja Rasa – krekla kleita, somiņa un Enēri Akmentiņas tamborēts lakats (demonstrēs pati)

Virgīnija Sīmansone – krekla kleita un šalle ar apdruku (demonstrēs pati)

Lizuma pagasta kultūras nama amatnieku kopa “Laipa” (vadītāja Līga Ozoliņa)

Irēna Jeremite – tamborēta kleita (demonstrēs pati)

Ilze Dambrova – plecu lakati, plecu šalle, svārki un garā jaka

Gundega Ozoliņa – septiņi plecu tamborēti plecu lakati, bērnu kleitiņa ar šallīti, plecu šalle, cimdi, bērnu džemperītis, divas cepures un cimdi

Guna Vaivare – apmetnis

Ērika Tomiņa – bērnu apmetnis un vestīte

Kolektīvs darbs – tautas tērps meitai – izšūts krekls (autore Skaidrīte Burkite), saktiņa kreklam (autore Aisma Valtera), brunči un villaine (autore Zinaīda Kļaviņa), zeķes (autore Astrīda Zepa), josta (autore Anna Kozlovska), sienamais vainadziņš (autore Lāsma Reizniece)

Kolektīvs darbs – tautas tērps sievai – izšūts krekls (autore Tatjana Malnača), ņieburs (autore Ligita Žvarte), brunči (autore Zinaīda Kļaviņa), aube (autore Kristīne Kliedere), zeķes (autore Zaiga Apinīte)

Kolektīvs darbs – darba apģērbi – pusgarās zeķes (autore Ilona Skrūzmane), īsās zeķes (autore Līga Rimša), priekšauts (autore Skaidrīte Burkite), priekšauts (autore – Kristīne Kliedere), priekšauts (autore Zinaīda Kļaviņa), galvas lakats (autore Zaiga Apinīte)

Zaiga Apinīte – lina somiņa un cepure

Sarmīte Strade – lina jostas un somiņa

Ligita Žvarte – lina kleita un trīs celu jostas

Skaidrīte Burkite – cimdi – pirkstaiņi

Aiga Ģēģere – trīs plecu lakati

Anda Vipule – četri plecu lakati un 3 pāri īsās zeķes

Jolanta Sproģe – plecu lakats, šalle un cepure

Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” aušanas pulciņš (vadītāja Daiga Melnace)

Daiga Melnace – tamborēta lina kleita

Ilze Tarasa – soma

Alda Miķe – apmetnis

Inga Bormane – veste un soma

Sandra Dukāte – lakats un soma

Evita Bormane – šalle un soma

Tautas lietišķās mākslas studija "Rīdze" (vadītājs Māris Maniņš)

Agrita Kalsnava - mētelis ar kapuci un soma

Tautas lietišķās mākslas studija “Bārbele” (vadītāja Gita Prīberga)

Tērpu kolekcija “Meistarstiķis” – autori: Mārīte Balinska, Ilga Bērziņa, Rasma Brikmane, Lienīte Dimitre, Ilze Garoza, Jolanta Mileiko, Vanda Podiņa, Dagmāra Prīberga, Gita Prīberga, Māra Rožuleja, Rita Valdmane, Anda Vēvere, Rita Vilsone, Aija Vilsone, Ineta Ansone

Tautas lietišķās mākslas studija “Dzilna” (vadītāja Baiba Vaivare)

Tērpu kolekcijas "KARALIENES" (Kolekcija sastāv no 5 cēliem tērpiem ar greznām, augstām, pašausta auduma cepurēm un kleitām ar tāda paša auduma apakšmalām) autori:  Edīte Miķelsone, Elita Gailīte - Grauduma, Velta Kalnbunde, Maruta Laufmane un Mārīte Grundšteine un "Šanele" (divi tērpi: jaciņas priecīgos toņos no pašausta auduma ar garām biksēm) – autori: Antra Cifersone, Vēsma Bērziņa (autores demonstrēs pašas)

Skrīveru tekstilstudija “Putnukalns” (vadītāja Baiba Vaivare)

Somu kolekcija (iedvesma smelta etnogrāfijā un arheoloģijā:materiālos, tehnikās, rakstos, ritmos un krāsās. Kolekcija ir vienota, bet katra soma atšķirīga - Tērpi krāsains lins)- autori: Anna Dzalbe, Anda Apsīte, Ausma Rušmane, Elīna Skudra, Gita Semenko, Gunta Kursīte, Innara Pumpase, Iveta Ieviņa, Iveta Krievāne. (autores demonstrēs pašas)

Lietišķās mākslas kolektīvs “Tinga” (vadītāja Baiba Kalna)

Tērpu kolekcija – Spensera stila jakas – autori: Inta Matrevica, Baiba Kalna, Maija Vikmane

Ārija Kalniņa – jaka

Edīte Fridrihsone – cepure un cimdi

Rita Matisone – šalles, jaka, apmetņi

Individuāls meistars:

Dace Šulce – adīts džemperis (demonstrēs pati)

Uz tikšanos!

Projekta vadītāja Gita Prīberga

(26300633; latviesu.tautas.maksla@gmail.com)

Biedrība "Latviešu tautas mākslas savienība" sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Jūrmalas Muzeju organizē Latviešu tautas lietišķās mākslas izstādi "MEISTARSTIĶIS". Veltījumu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem.

Izstāde ir par mums - cilvēka prasmēm, neizsmeļamo radošumu un izdomu cilvēka roku veidotos darbos. 

Seni, jauni, autentiski, ietekmējušies no citu tautu kultūrām, smali un ne tik smalki darinājumi - meistarstiķi, kuru veidošanās autori ir iedvesmojušies no tradicionālām tēmām un motīviem - tāds būs izstādē atspoguļoto lietu spektrs. Iezīmēsies vairākas tēmas: Etnogrāfija, Amatniecības un tautas māksla, Māksla un dizains, kā arī Daba.

Pielikumā izstādes nolikums un pieteikuma anketa.

Izstāde apskatāma būs no 2023.gada 5.maija. Atklāšana plānota 2023.gada 13.maijā. Muzeja nakts ietvaros notiks frivolitē (kuģīšu) un knipelētu mežģīņu darināšanas prasmju demonstrējumi.

Projekta vadītāja un izstādes kuratore - Dagmāra Prīberga, Mākslinieks - Mārtiņš Heimrāts.

"Radošais nemiers" aizsākās Dziesmu un deju svētku lielās Tautas lietišķās mākslas izstādes laikā 2008.gadā, kad ļoti daudz skaistu darbu nevarēja izlikt ekspozīcijā, bet parādīt gribējās. Tāpēc radās ideja rīkot modes skati.

2023.gada 19.februārī plkst.12.00 sasaucam biedrības "Latviešu tautas mākslas savienības" biedru kopsapulci Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" TLMS "Bārbele" telpās, Rīgā, Jaunielā 29a.

Darba kārtībā:

1. Atskaite par padarīto.

2. Valdes pārvēlēšana.

3. Plāni nākotnei.

4. Citi organizatoriskie jautājumi.

Ar cieņu

Valde

P.S.Valdes sēde plānota pirms kopsapulces plkst.11.00

Šī gada 25. un 26. novembrī norisinājās pašdarināto tērpu skate “Radošais nemiers”. 25. novembrī tīmekļvietnē www.tautasmaksla.lv tika translēti skates video, bet 26. novembrī Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika tērpu autoru tikšanās, video demonstrēšana un kopīga darbu izvērtēšana.

Šogad biedrība "Latviešu tautas mākslas savienība" ar Rīgas Domes atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Rīgas Centrālo bibliotēku rīko jau vienpadsmito dažādās rokdarbu tehnikās pašdarināto tērpu skati "Radošais nemiers".

Pasākuma tematika izvēlēta, lai izrādītu atbalstu Ukrainas tautai – dalībnieki bija aicināti iedvesmoties no Ukrainas tautas tērpiem, tradicionālajos tērpos redzamajiem motīviem un ornamentiem, kā arī valsts simbolikā izmantotajām krāsām. Tērpos varēja tikt iekļauti arī maskēšanās tīklos izmantotie toņi.

Pateicoties LIAA pāstvāniecības Ukrainā vadītajam, video materiāls tika pārsūtīts Latvijas vēstniecībai Ukrainā, kā arī izsūtīts 7 Goda konsuliem Ukrainā (Odesa, Viņica, Černihiva, Čhernovci, Žaparižje, Lviva, Slovjanska), ar ziņu, ka latviešu rokdarbnieki ne tikai sien tīklus un ada zeķes, bet sniedz atbalstu arī domājot par viņiem.... veidojot tērpus ieliek labās domas un spēku, atbalsta morāli tautu, kura cīnās par mums visiem.

Projekta vadītāja Gita Prīberga

Informācija par Messe Berlin organizēto Berlīnes starptautisko mākslas un amatniecības izstādi – gadatirgu, kas šogad notiks jau 60. reizi.

BAZAAR BERLIN 2022

2. - 6. novembris

www.bazaar-berlin.de

Biļešu iegāde: tikai internetā, sk. https://www.bazaar-berlin.de/en/visit/tickets/

Latvijas apmeklētājiem biļetes par izdevīgāku cenu ar šo kodu: BAZAAR22_AV_LV_#301

sk. Redeem a voucher

Informācija par biļešu cenu (angļu val.):

The pre-sale price available through your voucher code is:

2-Day ticket      EUR 8

Piedāvājumā amatniecības un mākslas priekšmeti no daudzām pasaules valstīm. Pirms pandēmijas Bazaar Berlin bija pārstāvētas vismaz 60 valstis. 2021. gadā bija pārstāvētas 35 valstis. Apmeklētāju skaits bija 21 000, izstādes dalībnieku skaits: 220, tajā skaitā arī no Latvijas.
Izstāde plānota klātienē. Šobrīd pandēmijas laika ierobežojumi atcelti, spēkā vispārējie higiēnas noteikumi. Sabiedriskajā transportā obligāta ir FFP2 maska.

Bazaar Berlin 2022 tēmas:
• World Market / dažādu valstu un kultūru amatniecības meistardarbi
• Natural Living / viss veselīgam dzīvesveidam: kosmētika, pārtika, apģērbs, otrreizējās pārstrādes produkti u.c.
• Fair & Social / godīgas tirdzniecības un sociāli atbildīgi ražoti produkti.
• Art + Style / rotas, modes un dizaina preces, pulksteņi, dekori, gleznas u.c.
• Winter at home / viss svētku noskaņai: priekšmeti mājai, oriģinālas dāvanas, dekoratīvas preces, apģērbs, kosmētika, delikateses, rotaļlietas u.c.

Dalībai izstādē var pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu Bazaar Berlin mājaslapā. Dalības maksa izstādē: sk. attiecīgā segmenta pieteikuma anketu. Pieteikumu joprojām iespējams nosūtīt elektroniski vai pa faksu. Minimālā stenda platība: 6 / 10 m², atkarīgs no segmenta.

Par transportu Berlīnē:

Berlīnei tagad ir jauna centrālā lidosta: BER, Berlin Brandenburg Airport "Willy Brandt", atvērta kopš 2020. gada pēc 10 gadu būves pabeigšanas termiņa, atrodas tālāk no pilsētas centra kā Tegel lidosta - Šēnefeldē.

Braucienam uz Messe Berlin jāizmanto tiešais vilciena savienojums no BER Terminal 1+2 tieši līdz izstādes hallēm (S-Bahn stacija Messe Süd), nav nepieciešams nekāds cita veida transfers. No BER Terminal 1+2 jābrauc ar S-Bahn S9 Spandau tieši līdz pieturai Messe Süd.

Reģionālie vilcieni RE7, RB14 un FEX (lidostas ātrvilciens) dodas citos maršrutos, uz Hauptbahnhof, Alexanderplatz, Ostkreuz vai Zoo.

Informācija arī šeit:

https://www.vbb.de/en/driving-information/ber-airport/

DE https://ber.berlin-airport.de/de/orientierung/anreiseundabreise/oeffentlicheverkehrsmittel.html

EN https://ber.berlin-airport.de/en/orientation/getting-here/public-transport.html

Dodoties mājup, saistībā ar pandēmiju un mazākām lidojumu un lidostu kapacitātēm ieteikts būt jau pat 2,5 stundas pirms lidojuma BER lidostā, lai nenokavētu lidojumu! Iesaka izmantot online tool, speciālu mājaslapu laika aprēķināšanai, kas nepieciešams lidostas drošības pārbaudēm, https://ber.berlin-airport.de/en/flying/controls/security-control.html, ilgums variē 10, bet arī 20-30 minūtes.

Sīkāka informācija - Maija.Pavila@ahk-balt.org (+371 66117443)

2022.gada 17.-19.augustā tiks organizēta Eiropas Amatniecības organizācijas (agrāk Eiropas Mākslas un Amatniecības federācija - mainīts nosaukums "European Craft Organization") Ģenerālās asamblejas sēde Budapeštā, Ungārijā. Tiks pārrunātas pēdējās aktuālitātes tautas mākslas un amatniecības jomā katrā dalībvalstī. Eiropas Amatniecības organizācijas 50 gadu jubilejā, tiks runāts par esošajām un arī plānotajām jaunrades un starpdisciplinārās sadarbības iespējām jaunu un konkurētspējīgu mākslas un amatniecības darbu radīšanā mākslā, zinātnē, amatniecībā, uzņēmējdarbībā un citās jomās, kā arī pārrunāts kā saskaņā ar pašreizējiem centieniem Eiropā un visā pasaulē panākt mākslas un amatniecības ilgstpējīgu attīstību un rūpes par kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību.

Iespēja piedalīties Eslingenas dziesmu svētku amatnieku tirdziņā.

ĪSUMĀ:

Norises laiks - 2022.gada 17.-19.jūnijs

17.06.2022.plkst.8.00-10.00 uzbūve plkst.10.00-18.00 tirdziņš

18.06.2022. plkst. 10.00-18.00 tirdziņš

19.06.2022. plkst. 11.00-16.00 tirdziņš, 16.00-18.00 novākšanās

Izmaksas - 180 euro par vietu visām trijām dienām. Cenā iekļauta tirgošanās vieta Altes Rathaus telpās: viens galds (260/90/73), 2 krēsli, apdrošināšana un uzkopšana.

Kontaktpersona Lauma Leišovnika, tel.+4917655191976, l.leisovniks@gmail.com

Biedrība "Latviešu tautas mākslas savienība" ar Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu un sadarbībā ar Tukuma muzeja Tukuma audēju darbnīcu un TLMS "Bārbele" meistariem organizēs "Knipelēšanas mežģīņu darināšanas semināru" un meistarklases (teorija, vēsture un praktiskas nodarbības) 2022.gada 14.maijā Tukuma muzeja Tukuma audēju darbnīcā.

Vietu skaits ir ierobežots. Interesentus lūdzam jau reģistrēties!

AIZPILDĪT ANEKTU

                                                                                                                                                   Foto Gita Prīberga

Knipelēšanas prasme iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā:

www.nematerialakultura.lv/Elementi/knipelesanas-prasme-2018/